a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

letra de pilsēta (skudru pūznis) - riekstu armija

[piedziedājums: edavārdi]
skudru pūznis, siltuma sala
pagalmi… un divu litru tilpuma ali
katrs stāsts atšķirīgs kā piltuves gali
tā nebūs pilnīga bilde, ja tā būs bilde bez manis

tas ir…
skudru pūznis, siltuma sala
pagalmi… un divu litru tilpuma ali
katrs stāsts atšķirīgs kā piltuves gali
tā nebūs pilnīga bilde, ja tā būs bilde bez manis

[1. pants: arčijs]
mirklis – ir tas tik īss, skrien tirpas ik brīdi
kad atgriežos dzimtajā vietā – rīgas sirdī
kur vēsturiskās mājas raida manī dzīvus smaidus
un šie vecie trotuāri joprojām skaita m-n-s frīstailus

šeit jūtos savādāk, mūzikai rodu ideālu fonu
tepat netālu vēl dzīvo mana “oridžinal” oma
reizēm sapņos atnāk šarlotes un briāna stūris
ejot garām, uz to ēku kā uz mirāžu lūru, jā

kādreiz radās mans rap’s tur un bomba
denacionalizētā namā bez apkures un komforta
kur pagalmā točkas počkas aptur kā kondori
un katrs trešais iemītnieks – ar raksturu kā onslovam
apturi to momentu, ko vēl tu pamanīsi uz planētas
kad viss mainās ātrāk kā izaug no mazdārziņiem arēna
apstādini planētu bez steigas, reibuma un protesta
likās šī biļete ir uz vienu galu – viestura prospekta

aizejot gadi izdega kā skaliņš pa īsu brīdi
silti vasaras vakari, līdz tumsai aliņš piе ķīsīša
bloku māja, ne pludmale – kruta -, kur ir(a) palmas ēnas
bet tur dzima divi albumi plus tur mira alfabēts

mani uztur dzīvu bauda pēc visa, kas uz bīta ir gāzts
un pabūšana cеntrā, brasā, mežaparkā, grīziņā
šobrīd man tas grūti un savādi rakstās
jo staigāju pārdaugavā, mana sirds paliek labā krastā

[tilts: edavārdi]
arčij, bij’ labs!
un tagad ansis!
pastāsti viņiem, ko tu gribēji pastāstīt!
pa-pa-pa-pa-pa-pa-pacel rokas!

[2. pants: ansis]
yeah!
es esmu jūrmalas bērns, ķemeru puika, kauguru tīnis
pa pusei rīdzinieks tagad, es stāvu kaut kur uz strīpas
kad es biju sīks, mums apkārt bija daudz māju
tagad tur gruveši, zāle, pamatus pārklāj drupas un nāve
bija daudz sanatoriju, katrā pusē pusdesmit tādu
un ļaudis tikmēr lēni aizceļo kā tuksneša stādi
kustas uz tālumu, “kurš tad grib palikt te pāri?”
tu prasi, brīnoties, kā patiktu kādam tā sādža

un domā: “nafig tos pāķus!”, bet, zini, man tā vieta
mūžīgi būs daudzās jomās klasika, es sāku tur dzīvi
cieni sētu, kaut no latvijas ānusa līstu
daudzi aizmirst saknes, paskatās sāņus un krīt

un ne lai repotu kā kings esmu nācis uz rīgu
jo tieši sētas iespaidots es liku vārdu vārdus uz bīta
tur nav baložu, sētā bija vārnas, plīvo karogi un bērni
nezinot par puškinu, pat mētā viņa vārdu

tur uz jumtiem tagad aug koki, ielas paliek šaurākas
ēkām no saules paliek sienas ar gadiem baltākas
man besī apstākļi tie, kur no bērniem izaug alkāni
bet man tā vieta tuvākā liekas no visām svalkām…

[piedziedājums: edavārdi]
skudru pūznis, siltuma sala
pagalmi… un divu litru tilpuma ali
katrs stāsts atšķirīgs kā piltuves gali
tā nebūs pilnīga bilde, ja tā būs bilde bez manis
tas ir…
skudru pūznis, siltuma sala
pagalmi… un divu litru tilpuma ali
katrs stāsts atšķirīgs kā piltuves gali
tā nebūs pilnīga bilde, ja tā būs bilde bez manis

- riekstu armija

letras aleatórias

MAIS ACESSADOS