a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

letra de vēstule prezidentam - kreisais krasts

[1. pants: pionieris]
dārgais prezident, kur palika mana bērnība?
man nācās pāragri pieaugt, jo pagalmā bija zvērības
es gribu ērtības, mani besī, ka klusē
119. sērija, lai tualete nav ārpusē
es sūtīju prom tiesu, kad gribēja atņemt pēdējo
valstī bez līdera pēc guļammāju lik-miem dzīvojam
kā var būt, ka iedod gadus par sīk-miem
jo neapberam uzpērkamus mentus ar kukuļiem
lietas tiek izbeigtas bez iemesliem
personām, kas rausta striķus valsts kases liekēžiem
mums visiem acis, bet neko neredzam
viņi ir manā kabatā, tā ir nabagāka, turu pavadā
saka, kur jāskatās, dzen ārprātā
kāda būs mana dzīve, ja prezidents bez mugurkaula?
viņš nolaiž galvu, kad sponsorus ņem no galda?
tauta sauc: “prezident, parādi, ka tev nav vienalga”

[piedziedājums: punkts uz i]
eu dārgais prezidenta kungs
cik žēl, ka neesat te ar mums
jo mums te ārā ir tik tumšs
tam visam pielikt vajag punktu
eu dārgais prezidenta kungs
cik žēl, ka neesat te ar mums
jo mums te ārā ir tik tumšs
tam visam pielikt vajag punktu

[2. pants: elfs]
un, kam tu zvanīsi, ja tevi sadurs?
policists tāpatās iebāzīs kabatā narkotikas pa 6 maisiņiem katrā
tu noasiņo, “neko darīt,” ārsts smejās tev blakām
tu neesi vajadzīgs, ja tev nav naudiņa makā
te ir ziepniekkalns, nolādēta tumsa un kam tu zvanīsi?
mans sencis ir ments, viņš skaidrā divreiz retāk par manīm
man bija točka lejā, kur tu varēji viņu satikt
menti reizi mēnesī ar kūku atbrauca uz kafiju
es nevaru aizvērt acis
es nevaru aiziet gulēt
tik daudz bērnības draugu nodzērušies
nē, es nevaru gulēt!
te ir nabadzība, pus rīga ir pillā
prezident, pastāsti man kā tev tur iet jūrmalā, villā (ko?)
es augu vietā, kur bija maukas un dzērāji
bet tavi draugi drošvien kāra melnu bildi baltā zarā
tu sēdi baseinā, [..]
kad man bija 14, visi dzēra un mašīnas zaga
nē, es nevaru aiziet gulēt, nenovēli man saldu miegu
bērni pazūd mežā un nomirst
es nevaru gulēt iet
jumti brūk, neviens nav vainīgs
nē, es nevaru vēl aizmigt
bet es ceru – varbūt kopā mēs to varam vēl mainīt

[3. pants: jeekaa]
ja te valdītu taisnība, es jau sen sēdētu aiz restēm
ja valdītu taisnība, tādus ceļus nebūtu meklējis
esi paklausīgs pilsonis, ej strādā, centies
dienas gaismu neredzot, pārnāc ar centiem
cik svarīgs ir cilvēks, ja naudu atrast akām varam
a students studentu kredīta dēļ mētā svarus
vai tas tiešām vēl ir gods kalpot tēvijai?
ja nevis tevi, bet visulaik kaut ko no tevis vajag
spēcīgi ļaudis, mērķu nav, ir tikai rēķinu kaudzes
to var neredzēt tikai tad, ja esi mēģenē audzis
noziegums? nē, bet dzīves līmenis ir aplokšņu algas
tikai laika jautājums līdz nākamos skatlogus dauzīs
neticu vairs pasakām kā mierīgas vec-mdienas
divi darbi, smieklīga pensija un aukstus cepumus pienest
un ko vecie var iebilst? un ko vecie var iebilst?
riebjas

[4. pants: ivans]
kā lai iesāk šo, jo teikt ir daudz ko
šoreiz, diemžēl, jo
tas būs kā šaut nost suni
kas neiekož rokā, kad ņem tam galvu nost
it kā labs, jā, bet ne jau savam amatam
tava nolaidība un bailes grūž mūs pārējos lamatās
lai pabarotu sevi mums ir jāmeklē pa kabatām
ko sazīmēt vai pārdot, varu sarīmēt to vārdos
bildi salīmēt un iedot tev (tu dzirdi), to nastu es pārdodu
tu domā – ticam solījumiem, cerībām, ka kārtos
šito lāstu, kur viss pārdots
katram no jums dārgas rotas
kaklā un uz rokas, šķiet – nevienam te nav dārgs gods (kāpēc?)
tādēļ runāju šādi šeit, kamēr man tiek vārds dots
kas es esmu? nothing spešal
pa muti gribat? jāierauj, lai vesels
prezidenta runa – maza zīdaiņa līmenī
nevis kalps mums, bet klauns, kas visus pazorī

[5. pants: cepums]
hey, prezident, es zinu, ka tev rūp
bet, kad saeima tevi regulē, to izdarīt tik grūti
viņi izvēlas tevi, jo tie zin, ka tev nav spēka
viņi samaksā tev naudu, lai tie nepapistu krēslus
tie ir normāli mēsli
kā lv karogu plēst
kā ātrais kredīts jāņem, lai ir, ko ēst
sk-mji ir to redzēt, ka mums kā aitām vajag blēt
prieks, ka vismaz pabarot tu savējo spēsi

- kreisais krasts

letras aleatórias

MAIS ACESSADOS