a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

letra de stāsts iz dienas - kaņepe

Loading...

ej
nekur es neiešu

[piedziedājums] x2
stāsts kā no gaisa krīt
dzīves patiesību tev ap pirkstu neaptīt
kaut vai nāksies laboties
šo dzīvi tev uz atpakaļu nepagriezt

[litijs]
spilgti saulains rīts, laikrādis rāda deviņi
izmainās man sejas vaibsts, jo izdzirdu vēlvienu trobeli
pielec kājās, pieskrienu pie virtuves loga
redzu kā džips jau stājās, sāk man trīcēt vietas vājās
tik pat raitā solī, es atpakaļ uz istabu
un kaņepei to saku, kaut uzskata mani par traku
bet pie durvīm menti zvanīs, savāks mūs abus līdz
piedod, atvaino, bet šoreiz es būšu invalīds

[kaņepe]
dzin, dzin, dzird tiešām durvju zvanu
redzu litiju darbībā, iespaidīgu satrauk-mu
domas sāk traki trakot, rada sirdij’ refleksu
atcеros vēl vakardienas puspabeigto tekstu

žēl, ka litija mātеs draugs, durvis vaļā ver
ķirzas zābaks, tikko vaskots, pāri slieksnim soli sper
es tik tagad aptveru, ka sūdi atkal būs
jo vedīs mūs uz balto māju un taisnību izteikt lūgs

[litijs]
dzirdu, jautā, jā nu viņi: “vai dzīvo te tāds?”
dzīvo, dzīvo, stress jau lēnām atbrīvo
ģērbju bikses platās, šis tupi skatās
kaņepe tikmēr žāvājās un pats man līdzi prasās

pieceļās, tad saģērbjās, vēders tukši runājās
kunģī iekšā dedzina, tā ka liekas ka vārās
kā no gaisa doma krīt, vai laika ir parīt?
atbilde seko atraidoša, varēsi parīt rīt
[kaņepe]
ku’ ta šitā? sāk no paša mājām ārā dzīt, ar pirktu man krūtī bakstīt
mums redz nebūs teikšana, mēs piekāpjamies
un nesanāks mums bēgšana, līdzi uz mašīnu dodamies
uz ādas benķa apsēžos, braucot caur logu skatos

liekas, ka zirga ratos kratos, ar litiju saskatos
pie suņu būdas attopos un [?] bordelī, es ar smaidu sejā iekšā dodos

[piedziedājums] x2
šis stāsts kā no gaisa krīt
dzīves patiesību tev ap pirkstu neaptīt
kaut vai nāksies laboties
šo dzīvi uz atpakaļu tev nepagriezt

[litijs]
betona kāpnes, sen jau pazīstamās
bomzis pie durvīm stāv un polim cēli klanās
durvju drošības kods tiek saudzīgi ievadīts
ved līdz kabinetam, uz kura durvīm rakstīts: “inspektors īkstītis”

es bez aicinājuma, dirsu krēslā iekārtoju un izvelku pīpi savu
piepildu to ar prīmu, mentu konfiscētu
uzklausu pirmo jautājumu un metu pretī rīmi
viņš jūt, ka ar kaņepi tik viegli galā netiks
bet ar mani vēljovairāk, jo man zināms katrs jūsu triks
fikss apvērsums, seko jautājumu lērums
kā no barona daiņu krājuma, tika meklēts kļūdains teik-ms
meli, pēc meliem un prāts ir sajāts

kāds gandarījums man, ka policists ir apgāzts
bet šis par mani viltīgāks, aiz katra vārda piekasās
man domājot, kur saruna sākās
smadzenes putrā maisās

[kaņepe]
litijs galīgi samocīts, tiek ārā kaut kur izvadīts
cik noprotu laikam beidzot, tiek protokols rakstīts
man vēl šie prātu pis, jo nepatīk mans viedoklis
pēkšņi durvīs parādās viens izteikti purnā, kroplis

tāds ar stāju platu, garāks par mani tiesu matu
un velk no kabatas, tādu kā, tualetes papīra lapu
apdomājos un saprotu, ka izejas vairāk nav
laikam jāsāk drukāt atzīšanās

[litijs]
jau-jau, jau-jautājums pēc jautājuma, bet rezultāta nav
viņš draudēt sāka ar burdaku[?], tā taisnību ārā raut
klau, tur es badu cietīšu, mūžam ārā netikšu
tikšu, līdz ko taisnību šim galdā likšu

un priekšā viņam neklanos, jo taisnu liecību sniedzu
protokolu pārlasu un uzlieku uz tā savu parakstu
pa kabineta logi redz, ka kaņepe jau ir brīvs
paraksts ir uzlikts un eju ārā smaidīgs

[piedziedājums] x2
šis stāsts kā no gaisa krīt
dzīves patiesību tev ap pirkstu neaptīt
kaut vai nāksies laboties
šo dzīvi uz atpakaļu tev nepagriezt

- kanepe

letras aleatórias

MAIS ACESSADOS

Loading...