a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

letra de vāks - gustavo (latvia)

[intro]
gandrīz viss, vēl tikai šis

[verse 1]
nu ko, štukoju rīkoties kā labāk?
tāds samiedzies vēroju kaut ko tālumā
kaimiņiem atkal vienam otru jālamā
taurē tā kā tālavā
garām klusām jālavās
un es steidzos
redzi? tad nu beidzot
ikgadēju apli veicot
arī šeit iespīd saule
var izkustināt kaulus
un izvēdināt galvu
jo vietām ir cauri daži pauri
kas to ļauj
pieņem kaujas
kā arī info, kas tām līdzi tiek ar sāpi stumts
saka: “tas jau tā i’ jums
par labu.”
tie, kas netic – rij šņabi
tad uz 3… 4… un… vismaz aizmirstās stabili
tur jau kādas nu kuram ir tās izdarības
ģīmis šķībs – vēl nesen bijis izskatīgs
tagad psiho, spļaudams bļauj: “kas i’ ko?”
mierīgs kā jērs stūrī tupējis tik tikko
skatos muti vaļēju
un apzinos, ka arī es esmu tāds daļēji
kaut arī varēju
jau sen neskatīties caur pirkstiem
nestāvēt kā zirgs pie steliņģa
skriet pa savu celiņu
dzirdi, dēliņ
kā ar troksni izgaist sapnis?
jūties appists
tad kad noņem no ausīm klapes
meli izbalē kā saulē lētas tapetes
kvadrāts saļodzās un iznāk trapece

[hook]
tas ir vāks! (…beigas, bez steigas… tālāk pāršķirt vairs nesanāks)
tas ir vāks! (…šoreiz tās ir beigas! …vēl bišķi un sprāgs!)

[verse 2]
tas ir par naftas kariem
līgumiem gariem
uzskatiem vāriem
plus vēl dusmām, kas pāriet
bariem ar mānīgu ārieni
superstāriem, aprēķina pāriem
kā arī varas kāriem…
trīs īsi vārdi brīnišķīgi raksturo
manu attieksmi pret to:
“nu tu dod!”
re, kur vēl viens lien kā kažokā kode
no kurienes tāda vēlme, dažam jautājums rodas
ieprogrammēts
slikti redzi, ieliec lēcas!
tici man, tas ir to vērts
izlien no savas sētas
apsēdies un papēti kartē
kādu maršrutu ikdienā tu startē!
simt punkti var teikt
aplis, nu ne jau aplis, tad astotnieks
pat nesaspringstot pas’toties
paliek skaidrs
ko nu vairs
vicināt airus!
vēl būs simt un viena patiesība, kas ar laiku sairs

[hook]
tas ir vāks! (…tās ir beigas! …vāks…)
tas ir vāks! (…vēl bišķi un sprāgs!)

[verse 3]
arvien vairāk bilžu apjož melnas lentes
jau kuro reizi tiek pārlabots testaments
kredīti, līzingi, rentes
kā menti
stingri saslēdzot rokas, kājas dzelžos
elšot
viņi saka sev: “es celšos”, bieži
plikām dūrēm pa sienu belžot, saka: “skriešu”
bet ne no vietas, bezcerī, ka kādreiz aties
uz visu skatiens
ir kļuvis atturīgs patiesi
paziņu satiec
sāk muļļāt par to, kā ir
un ir – tā ir, kā ir
tā ir? tā ir
par to, kā kādreiz bijis
spiediens tāds, ka svaru netur izpuvušas sijas
šīs tēzes klīst
gar ausīm tik pat apnicīgi kā pops
tik pat sūri kā dropes
bezgalīgas kā tropi
un vienmēr ir vēl kas, ko teikt. es tik brīnos
cik ātri izmisums parādās lepnajos smīnos
pret neierastām lietām noraidoši – nē un nē
līdz brīdim, kad tās sāk aktīvi reklamēt
skaties, tu arī nekavē, ka nenonīksti!
tagad pats lem, kur esmu tiešs un kur divdomīgs

[hook]
tas ir vāks! (…beigas, bez steigas… pāršķirt nesanāks)
tas ir vāks! (…šoreiz tās ir beigas! …vēl bišķi un sprāgs!)

[verse 4]
tādi laiki, kad tad te vēl domāt par dzeju?
kaut kādu mūziku, deju…
šķielējot uz leju
krunkās saviebtu, rūpju pārpilnu seju
džeks teju, teju uzies izeju no bezizejas
un pareizi ir, kam viņam svešas rūpes
kad jau no savām ir dusmās sakostas lūpas?
problēmu netrūkst
tā, ka var palikt stulbs
jau galva kūp. te iet, te atkal klūp
un varbūt tikai mierinājums ir tas, ka
prāti ir brīvi, jo bēg no savām dzīvēm naski
te nu vai katrs otrais kā rēgi, tu tik paskat’!
ieurbušies šovos, un ko viņi tur saskata?
gatavi balsot kā senči, tā arī bērni
redz’, kā šosezon pat aktīvāk nekā pērn
pa pilnam ērmu
kurus atbalsta sistēma
afēras veido, izejot no aptauju listēm
viņi -n-lizē masas, reti riskē
dzīvi uzver kā spēli
un tā vēl un vēl
nāk secinājumi, zem kuriem lieku savu parakstu
būtībā tie ir parasti pārdomu saraksti

[hook]
tas ir vāks! (…tās ir beigas! …beigas bez steigas…)
tas ir vāks! (…vēl bišķi un sprāgs!)

[verse 5]
kad pamodos, pulkstenis bija pieciem pāri deviņas
paklepoju pāris minūtes un pamodās evita
saka: “tu gan netaupi sevi
aizej pie ārsta!”
priekš kam, lai viņš atkal to pašu stāsta?
“gaiss neiet cauri it kā virsū būtu vārsti”
jau no galvas zinu frāzes, ko viņš man bārsta
iekaltas kā paša dziesmas
ikkatrs piesitiens
vārdi visi kā viens
pat pa miegam ārā lien
visu, ko krājis esmu, galdā klājis –
notis, noskaņas, ritmi, rīmes rindā stājas
es kā vidutājs, starp tiem un klausītāju
raiti slāju, ieturot stāju, kam man lieku haju
es tikai šāda veida ainas iemūžinu
kad ir gatavs, nodrošinu citiem brīvu piekļūšanu
tām… tā nedaudz pašreklāmas rāmas
pirms jaunas sāktas
uzraksts – “beigas”, vāks
tas ir vā… vā… vāks!

- gustavo latvia

letras aleatórias

MAIS ACESSADOS