a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

letra de runāju par lietu - wiesulis

[1. pants: wiesulis]
es uzturos vietās, kurās man netiksi klāt
manī ir goat’a dns, te skaidra etnicitāte
tev apkārt yes-man’i
kas saka, ka tas bija episki, brāl’
bet labāk spamo ctrl z, aiz savas setlistes, brāl’
repakus dzenu mīnusos, tiem sanāk defises krāt
kad uz netīrām bungām, metu zemus reģistrus pāri
es nemirkšķinos, jo tad ik sekundi eklipses nāk
lielai daļai to grūti redzēt, bet man nepis, ka tā
saki, ka netikšu tālu, bet tavs tālu ir mans tepat
speršu smagus soļus tik ilgi, līdz zoles būs busted up
līdz šņores būs izirušas un kronis būs mans
es apsveru domu te uzkavēties un prom iet nekad
pat tad, kad tu teiksi, ka nu ir laiks
es dzīvoju pēc cita laikrāža, kurš vēsta
bļed, ka tavējais ir aizgājis un tеv par spīti
vien atliek noskatīties kā liеtas mainās
cerams nepieradi pie tām, jo nu būs kas krietni vairāk
es no pagrīdes nāku, bet nav starpības tam
mani knipja sitieni skan tā kā baznīcas zvani
pat ja tev aiz muguras vesela armija stāv
redzu, ka tavā pulkā nekādas kārtības nav
kamēr mana pulka snaiperi saka: “neturpini bliezt”
mikrafons kā plinte rokās, lodes nekļūdīgi triecu
tu un tavējie tusā sastājas sešstūri un zviedz
kad ir jarāda to, ko proti, tad viņi netur īstu spriedzi
man ir tā, ja es runāju, tad runāju par lietu
neskaitu grēksūdzes, mums dīleri ir tuvāki par dievu
mēs ceļam vētru, jūsu vēji mūsu burām par vieglu
pull up uz spotu, 20 deep, bet viņi klubā grib mieru
pilns būris dūmu kaste slīd pa lubānas ielu
esam tās problēmas par kurām runa kulāros iet
man balss tik smaga, knapi vēlēšanu urnā ir vieta
ja mums ir problēmas, tās apēdam kā gurmāni – viegli
kad tā ir, meklēju troksni esot klusuma nospiests
vakars klāt, es esmu gatavs noraut l-stras ar zobiem
meklēju troksni un tā pazaudēju pusi no šodienas
mēru decibelus, domāju uz kuru pusi man doties
mazā teica, esmu drusku par nopietnu
laikam gaida, kad es iztērēšu štuku par kodienu
davaj klusu, bez jokiem, pasauc druškas un dodies
pēdejo reizi biju stulbs, kad man bija knupis starp zobiem
mēs skaņas mednieki bez bises, labāk nelien pie šprices
šodien 808’os apglabāsim nedienas visas
mums nevajag mieru, jo klusumam tikai nelieši tic
mums nevajag mieru, tikai gaidu, kad pie nemiera tikšu
lai pie tā tiktu uzvedamies tā kā neviens cits
tavs prāts strādā līdzīgi? nu man tā neliekās viss
taču man liekās, ka tikai nemiers man spēj sniegt mieru
reiz es klusēju, tagad bez skaņas neiztieku dienu, (ā)
[piedziedājums: wiesulis]
ielu izkārtnes spīd tā kā kristāli
tām slīdam garam vadoties pēc skaņas tā kā sikspārņi (woo!)
pieri klājusi rasa un acis miglā
spiests sadzīvot ar to smaidu, ko paši pirkām (woo!)
ielu izkārtnes spīd tā kā kristāli
tām slīdam garam vadoties pēc skaņas tā kā sikspārņi (woo!)
acis miglā, es baudu brīvību ik dienu
tā it kā katra jauna ir pati pirmā

[2. pants: marko]
(yeah) man prāts ir nemiera tīts, gribu būt nemirstīgs
atstāt nospiedumu cementā, bet kājas zemē slīgst
neļaut viņiem aizmirst par sevi tā kā demencija
es ribēju teikt ‘demence’, vārdu sekvences kļūst neprecīzas
kad viņi apspriež mani, likšu viņiem vārdus ēst
varas pārdozē, dzerot no grāla, pērkot dārgas drēbes
jo pa spēles durvīm visi ienākam pēc kārtas mēs
domās kā to iziet, bet jums neatklāšu kārtis, nē
galva jāarstē, kad vajag bremzēt vajag, tempu lieku klāt
likās alkstu mieru, rezultātā telpai lieku sprāgt
lūdzu vari nerunāt, balsīm galvā miera nav
ironiski, bet vairs nav tik grūti, kad vairs viegli nav
pie liela galda laužam maizi, glāzes šķinst
pārplūst sakrementa vīns, traipi rotā manas džinsas
troksnim ārdot bungādiņas, atmiņas tik ātri dzimst
rokamies tik dziļi, saknēm skarot kara cirvi
arī no pagrīdes nāku, bet nav starpības tam
pļavu pāvests, mani panti tā kā baznīcas zvani
garām ir tavs laiks, tu pārāk antīki skani
un kad atnākat uz sesh, esat gandrīz labi
čaukstēja banknotes, tagad santīmi grab
bet mēs tikai vajājam nemieru tā kā kārtībsargi
meklēt atbildes bez gala, dzīvi prasīt var
bet redzi bezgalību ieskatoties acīs man
un es tev piemiegšu ar aci, tad es lekšu iekš takša
un nav pa trasi vairs ar tiem, kuri necieš traci
“kas ir mani sapņi?” man tik bieži bezmiegs prasa
nāvīgs klusums, smagi nosēžas uz pleciem atkal
troksni medīju līdz nedzirdu, bet nekliedz taču
atrodu līdzsvaru iekš haosa, kad es nemieru saceļu
bet es izgaisīšu, ja tu domā runāt lieki
yeah, ja es runāju, tad es runāju par lietu
marko
[piedziedājums: wiesulis]
ielu izkārtnes spīd tā kā kristāli
tām slīdam garam vadoties pēc skaņas tā kā sikspārņi (woo!)
pieri klājusi rasa un acis miglā
spiests sadzīvot ar to smaidu, ko paši pirkām (woo!)
ielu izkārtnes spīd tā kā kristāli
tām slīdam garam vadoties pēc skaņas tā kā sikspārņi (woo!)
acis miglā, es baudu brīvību ik dienu
tā it kā katra jauna ir pati pirmā

- wiesulis

letras aleatórias

MAIS ACESSADOS