letras.top
a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

letra de esi brīvs - gustavo (latvia)

Loading...

nu, jā, jā, jā, da labi, viss ir skaidrs, kā teiksi, kā teiksi

labākās no domām ārā nāk, kad sēž uz podiem
kā viņam todien, kad prāts nesās tik uz podiem
un pēc drudžainas sarunas ar tēvu
pašā dienas plauk-mā viņš meklē ēnu

tepatās, līvu lauk-mā, lūpas raustās, rokas dreb
ar acīm taustās, sevi šausta, karstu streb

“nē, tu redzēji?
da nu, es vēl viņiem atspēlēšos
jutīs maitas katru reizi jokus plēšot
kur ziema vēžo, tpu, tas ir, kur vēži ziemo
pie kāda tagad vajadzētu plēst ciemos…”

bet nebija īsti iet kur
kur varonis lai pietur?
uz brīdi sevī ietur
kur troļļukam ir pietura
tā kā ir nogurums, kas prasa
buntītē lai sien

bet tāpatās viņš labāk jūtās ārpus mājām
tur arī radi retāk kāpj uz kājām
rūmes pamaz, virsū visi rūc kā kamazi
jo mantas bardakā ir uz gultas samestas
“samestas, nu dēļ sīk-ma atkal
saceļ brēku, augumā lēkā
nav vairs spēka
kas tā par dzīvi?
visu laiku ir tāds čujs, ka “esi brīvs”
man saka tikai tad, kad atšuj
vecīt, jāmaina ar steigu būtu kaut kas
man nav nekādas teikšanas, jūti ausis?”

un jau uz vakar’ pusi, kad visur sākas tusi
blandās viņš jau pavisam kusli
te pēkšņi parauj aiz pleca, tūlīt gāzīs tam
atvezējas, pag! izrādās, ka pazīstams
sauc uz l-sti
“no kuriеnes es zinu šito tusni?
pēc sejas bеigi redzēts, vēl drusku
un atcerēšos arī vārdu
re, ka man izkrīt laimīga kārts, kāds k-moss gards
viņš teica, tur būs viss, pat meičas un brīvas istabas!
ā, nu vo, atcerējos, tas tač kristaps!”

kaut kur it kā, kaut kā pietrūksti
mute pilna ar dūmiem, vaigi piepūsti
ikdiena ar pigoriem drūmi pieplūst
nedz cik daudz brīvas rūmes breka iegūs?
un tikko kā dzīvoklī pa durvīm gāžās iekšā
mute vaļā, no tā kā visi te stādās priekšā
pēc tādām klaigām, visi pēkšņi virsū lūr
viņš iesarkst vaigā un pavirzās uz stūri

-“skaties, maija tabaka, kā tad ietās?
a tevi, nabagu, vairs nelaiž sabiedriskās vietās
vismaz kāds ir zināms, no šī bara
ko tu te viena dari?”
-“kopā ar kādu māru,” kristaps iestarpina
“tā ir māra zālīte
ar zaļo maģiju burās, baigi sālīti
ja sāk-mā no smiekliem čurās
tad beigās šuviens būs
ar viņu, zin’ kā, labāk uz jūs!”

“a tur uz gultas, redzi?
izgūlusies diža, no viņas krūts, veci, visa pasaule zīž”
-“j-p, to es pazinu pēc skaņas – šmiga taņa
tautā iemīlēta un vēl lēta – jāņem!
tik es no rīta atmiņās kavējos
kā uz citu veselību upurēju savējo.”
-“savējo?” kristaps pārjautā momentā
nesagaidot atbildi, turpina komentārus
“tas tur viķa, vitamīns, ai, nu nafig
kāds tur vitamīns? sūds, amfiks
blakām baiba, uzvārdā ripa
krievi sauc par šaibu
nē, hokejā nav stipra
uz brīdi ķipa viņa padara tevi ņipru
bet, idritvai, izsūc tā kā gripa!”
-“nu ko, skaidrs, tad jāņem taņa!”
-“paga,” kristaps saka, “te ir vēl viena šņaga!
valentīns kokalis, jeb arī koks.”
-“tad ko, jāņem arī koks?”
-“nē, tas būs apbures loks:
taņa, koks un atkal taņa, koks un atkal, taņa koks
da labāk nesmērē rokas!”

“baigie joki!
tas kristaps varētu pazust ar galiem
uz visu krustu saliek
a kas tad man paliek?
izmisumā rāpot ar pēdējo andi kāpostu pie andra kazinovska?
kas tur čāpo?
man māj atā jau sergejs zaļetājevs
man neiet zaļi tā jau
tad hrena tu te slāj vēl?”

viņš pāri zālei pavēris tādu skatienu
uz kadriem baigiem, kam niez uz abiem vaigiem
no tā kā gēra, germans (piuž!) bliež pa vēnām
liekot lamatas, uz adatas sēdina bez scēnām

kaut kur it kā, kaut kā pietrūkst
mute pilna ar dūmiem, vaigi piepūsti
ikdiena ar pigoriem drūmi pieplūst
nedz cik daudz brīvas rūmes breka iegūs?

“da ko tad darīt īsti?” pie sevis prātodams
iepauzējis īsi, viņš izdomā, ka vajadzētu
ņemt uz sevi kādu daļu gļuku
tik vēl ir jāizvēlas līdzgājēju grupa
šķiet, viņu saprot baiba, kurai gribas trakot
arī taņa, zina kā pielīst, kad rīklē ielīst
vitālijs liek galdā liktenīgo dozu
viss ir cauri, viņš galvassāpēs saķer pauri!

beigās brīvi, rezumē ir tapis:
ir tikai viena dzīve, kuru var sapist –
savējā, un kad noslēdzās aplis
ir jādzīvo tālāk tā, kas jau ir sapist’
beigās brīvi, rezumē ir tapis:
ir tikai viena dzīve, kuru var sapist –
savējā, un kad noslēdzās aplis
ir jādzīvo tālāk tā, kas jau ir sapist’

esi brīvs

letras aleatórias

MAIS ACESSADOS

Loading...