a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

letra de xtra slow sag - 3pk

[verse – siskela]
es iekustinu pasauli kā globusu grieztu
bītā spļauju ugunis, rakstu googlē liesmas
rakstu plūdi briest kā manā bļodā roltons
es neesmu apmaldījies, bet kur nonāca kontrole?

joks tāds, nav ponts pat meklēt pēdas
manas maņas mani ved tur, kur neticās
savu mītni apžogoju tā, ka netiksi klāt
un tad, kad mēdiji nāk, man acīs netrūkst sāls
totāls vāks un atkal piemetu l-stru
turot miķi savā rokā tā kā priesteris krustu
zinu, pieredzes medības, tad kad pienāk krusa
tad kad dienā dus citi, man ir pienāk-ms

likt frekvenci uz frekvences, tas tāds standarts
necenzē tendences, neaizslēdz kambari
efekts no esences kā mandala
galvā receptē cementus uz kura bīdas tā manta

viss ir tik amizanti, cik viss ir vienkārši
bēdīgs paceļu glāzi un uzsaucu “priekā”
fēnikss blakus rāpjas un zaru liekt sākt
režija nepastāv un sagājusi sviestā

siskela tiešām, siskela tiešām
nojūdzies latvietis kūrorta vietā
un šī vieta ir liepāja
un šī vieta ir liepāja

[verse – valch]
zobrats nemainīgs, tintes krāsa zila
uz priekšu tālāk nelaidīs bez simts pāru stila
es redzu tālāk plašumos, kaut [dievs?] tāda migla
un dod tādos asumos, ka smilkst tava griba
šeit iederās šķiet divus vārdus bilst – “ej. skrien”
tilts sāk grimt, tu dzirdi ātrāk lietas, jau svilst kava pirms
tavi gājieni, mans mājiens ir simts badā mirst
tiks galā tie, kas kustēsies un .. tos, kas malā ņirgs

skatos taisies uzsēsties, viss tavā galā nīkst
liekas tiem, kas nīd, lai garāks strīts
tie, kas drīz parāda pirkstu
ar gadiem dažiem piekāst sanāk risku

nu tur jūtu neritmisku, sūdu netipisku
mani pārproti, necik nesa..
pa lielam, pa vecam tur bija necik x
labāk nesaliksi, zagli ne tik fiksi

[verse – tomijs]
tomijs, 3pk, joprojām paurī zirņi
lai cik ļoti tu negribētu tik un tā tu dzirdi
tik ļoti bagāta valoda, bet es skaitu tā kā nabags
vīrs un vārds, bet čuvaks skaita tā kā parasti

čuvaks skaita tā kā karalis, bet nu galma ļaudīm garām
saskrien tikai klausīties, kad kaut ko dod uz parāda
neinteresē zelts, čali, man uz rokas nav karāti
es gribu zināt, kurš ir slimākais, ko neaizsūta uz palātu
daudz gadi pie lapas, visu laiku līdzi netīra tinte
rakstu to pašu dziesmu pāris gadus jau uz riņķi
es dzirdu, ka liekas labs, bet man liekas, ka es tupiju
savāc pilnu maisu ar naidu un nesu to uz studiju

nemaisies pa kājām, kad man prātā ira mērce
tavas izredzes pret mani ātri izkūpēs kā smēķis
teikt, ka šajā dzīvē esmu sapisies ir lieki
bet tik un tā, kad satiec mani tu apdirsies no prieka

vairs nav kapuce un cīga tāpat kā maršruts uz rīgu
pa nakti acīm vaļā ņemu sapļus par brīvu
paņem apļus uz krīta, taisam kapus uz strīta
zaibis, kad nevar saprast, ko tev saka no rīta

[verse – sprūds]
opā, opa-pā, dabū algu, nokapā dzīvoklis norakstās
kaimiņi noskatās, bet tu jau zini, ko darīt
iesi dzīvot paģī, tur tak silti raģiki
poh par naļiku, biš tomēr vajag

atrodi aģiku, šitas der
iemauc kaļiku, šitas ber
viena pagrūž, cita sper
laikam atstāju iekšā

durvis vaļā veru, rēcu, jo pretī ber
griežu šo te, uhh, palikt cietā vietā cer
der, lieku virsū lieki, piedod zaudēju visu
nebija nekāds tiramisu, konservi

bija tik stulbi runāt, visi jūt
otrādi, ķipa, laiks ir būt
kā nonāc, kur laiks ir kļūt
tad nenāc, projām zūdi

[verse – artis]
tātad neatveriet pudeles un nolieciet glāzes
man stāstāmais nav tev, ja n0bliezies stāvi
vienkārši saņemies, tad citu dienu, ja nosliece ir tāda
gan jau klausās mani kāds, kas ir noziedzībā

kāds kas studē, strādā, stundiņas lauž
tu nezini, ko katram tur mājās tumbiņas bļauj
viens pie mūzikas guļ, sporto, bet tu staigā
pat jaunaviņas klausās aizvien tagad repu vairāk

laiki mainās, tas ir skaidrs, aizvien vieglāk tas ir redzams
tie, kas rēca reiz par to, ka rakstu, tagad paši cerat
citreiz gar dialogu sāk man besīt, tad es aizmiegu
bet pirms dziesmas teici “šis, vecīt, strauji aizies”

šmīgā mani apķer un saka, ka man ciet
kaut kā šādi repā man paiet gadi, dienas
sakari pārāk plati šķiet, sarunas velkas pārāk gari tiesa
tā tam nebūtu jābūt, ja tu dari labi lietas

pat ja sasities pēc tam tu redzi, kur gali liecas
pēc tam deformētos nenonāk tur, kur daļa lielas
varbūt tiksimies pēc kāda šādā formā abi tieši
jo lai arī kāda būtu suga, katra priekšā jūtos abinieks

[verse – chuks]
te mēs reitojam misijas tā kā papuks
vēl viena reize ar lisiju rādīšu fakučus
es esmu izbijis, izlijis, izmīzis
un iestādījis kaktusu tā iekš repa

tādu, tādu sulīgu un treknu tādu čista skatuvi
bet es mēms, man nafig atrunas
es vienmēr izdomāšu caur prātu
izrotāšu un likšu domāt sev, lai notic tam

labi par to bazara nav, pakasu ausi
paklanos uz boom-bap’a bungas
pagans, kas tic pakarās tauta
bet tam visam nozīmīgi augt

un nedarīt, ko gribēt kā partizāns jauks un tomēr pīpāju cīgas
un no sistēmas uz sistēmu izplūst ģīmis
dari, ko gribi, dari, ko gribi
dari, ko gribi, dari, ko gribi

un ne uz destrukciju stūrēju līdzi, bet uz priekšu
dari, ko gribi, dari, ko gribi
dari, ko gribi, dari, ko gribi
dari, ko gribi, dari, ko gribi

- 3pk

letras aleatórias

MAIS ACESSADOS