a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

letra de kur es esmu - 3pk

Loading...

[intro – tomijs]
trīs pēee kāaa
lieliskais reps
tomijs, sisārs, artis, valch
3pk chuvaki, ey, eu

[verse – tomijs]
lai tas trojas zirgs nācis, tomijs no paģīša
es te pa ģēlām, pēc pīzdas un šņabīša
ja tevi nostādītu gaismā, tu būtu neglīts un vājš
bet mēs izdauzam tās lampas un dedzinam kāšus
te neviens nevienu nenosoda bez manas atļaujas
es izgāju cauri elles vārtiem, sasitot pakausi
mēs un tu? tu esi tu, tur arī saruna apraujas
kad beigsi runāt ar pilnu muti, tad varbūt atskanēs aplausi

kādam laiks ir dārgs, bet man dārga ir nauda
nevajag uzlikt vērtību kaut kam tādam, kas nav
kā redzi vēljoprojām neesmu iemācījies iemest vannā tosteri
kāpēc man tā tiesa, ka dzīve dauza tā kā bokseri

mēs visi laikam iekšā esam nedaudz slimi
jums priekš kāzām ir uzvalks? man priekš bērēm ir divi
nav jau tā, ka jūtos bļe baigi labāks par citiem
bet es pieļauju tādu iespēju, bučas jums visiem

padeldē vēl smadzeni, divi vārdi tev jau nedalec
trināra bērnudārzs, tas nav nekas neparasts
no 9 līdz 5, biš to dzīvi mums dzēš
žēl, ka respektu nevar nopirkt maizi, ko ēst

no rīta mostas gaiļi un pa naktīm dzīvo pūces
cilvēki kā dzīvnieki pēc pusnakts to jūt
ja vien varētu visi uz pasaules sadoties rokās
es pa vidu iebāztu pimpi un pamatīgi noplāktu

nožēlot necepī, nē, diezvai to spēšu
kā var dievs neeksistēt, ja pie galda sēžu?
tik viegli ir pamīzt tikpat arī ir pašnāvība
es ceru, ka es nepakaršos pats aiz savas asprātības
bet es slēpjos no nāves tā kā matadors pie karoga (kur es esmu?)
divnieks par ideju, bet desmit par valodu
ja es būtu mērs, tad pilsētā būtu bads un mēris
es tev atstāšu drupačas, bet tev būs jāpieliecās, bēdz

[verse – siskela]
ceļoju pa visumu ar melnas krāsas korveti
ieliec kaut visu, manī pazūd kāša kortekši
šodien izzūd lietas, bet saasinās portrets
zem gultas, man tā šķiet, ir teleports uz lohnesu

laiks ir nauda, jo visi zinām, kas rolex
mūsos, dziļi dziļi, ‘aizlej acis’ kodekss
mūļi simts stāv pie padomju poģezda
a es būšu aiz kapiem, kad sev barošu [?]

dod pieci, nē, piecpadsmit, viss okay
ieskrien bankā, atdod naudu, man ir nixona seja
uz to mērķi ar nagīnī, pitona eja
es ar lielvilni pabrīdinu mikro waves

es repoju, jo man ir biš ko teikt
garām dzenos, kaut tā kā flinstons eju
eksportēju bītus, kad iekšā importu leju
atnāk sliktie kaķi, tad zini instati reju
savu nāku, ja es to inscinēju
savos rāmjos es jūs instruēju
nav tādu augstāku kā balkāni
balkons uz balkona, kalējs kaļķās

pudeles, kur pagadās, ak mēs alkāni
pūderītis degunā un atkal sals skan
nav prāts ar mani sapazīties
satikāmies šodien un atkal jau rītdien

visa laime vienā brīdī kaut kur sapisīsies
tāpat turpinu es aplī mīties
aplīmējies ar pastmarkām
atpisies, jo es rakstu trakāk

esmu vairāk tumsā kā zarna aklā
šis mani apraksta kā tags uz plakāta
platīna platforma iekš kakla kratās
zem sava šķīvja tu prasi ko paklāt

interesantam dzīvot, prāts to pakārt
domstarpības? nu, tad saki, kas sakāms
tad saki, kas sakāms
jo tad saki, kas sakāms

[verse – artis]
tici tam? ko? mīlu sevi, bet daru pāri
domas nāk par vēlu, lietas var piemirst ātri
kā ar tevi? kas ir tavā azotē?
biežāk sāli vai cukuru sanāk likt karotē?

es ļoti labi zinu, cik balansu grūti noturēt
bet vajadzīgs spēks, velna muti nošmulēt
prast atšķirt, vienu no otra, dūmus no gaisa
iznāk no sienām, netupēt vairs stūros laiks

te pietiks tēlot, pietiks dirst un stenēt
lai zinātu kā ir lejā nāksies krist tev zemē
nebūs viegli, neviens neko tādu galīgi nav teicis
slikto daļu nepiemin, ar labo nāk un arī beidz

tu sevi nogalini ikreiz, kad melo pat sev
un kad tas izdarīts, to vairs nevar atcelt
tāds ir lik-ms, katram šitā taka iebradāta
biju tik dziļi ikdienas, dzīve prasa kaut ko iemaksāt

un ne jau nauda bija tā (bija tā), ko tieši prasīja
solījumi un atbildība iekšas kratīja
nu ir savādāk viss, viss jau ir savādāks
slimie uzņemšanā, ārsti daudz palātā

mēs daram sev pāri, kaut gan mīlam sevi
barojam tās visas, kuras nīstam sevī
vēlāk pārsteigums (wow), izbrīns, bailes
kāpēc labais cilvēkos iznīkst baigi?

es nezinu (kur es esmu?), neviens it kā nezin
vakarā neredz, rītā nedzird
skarbi, jā, lūk, kas ir skarbi
neklausīties runās, bet gaidīt, kad runās paši darbi

tas ir vienkārši (ez), elementāri
vienmēr viens prāts katrā elementā
sevī sliktas lietas reti gadās redzēt
visam piekritīsi tagad pēc gada vai nedēļas

[verse – valch]
valch šeit, trippity trippin’ be k!llin’
vēl jo labāk, šīs n-ggas be livin’, tie spridzina (kaboom)
un kamēr apkārt vilina skaņas, kas midzina
tavas maņas ar izbrīnu saņem pantu kā ar īsziņu

rindas [?] tavas skalda smalki kā līzingu
tu nezini līdzīgu, dzirdi rokrakstu cītīgi
vārda brīvība, kas raksturo dzīvību
mana ticība ir palikt pašam, sakot to tev spītīgi (kur es esmu?)

pa vidam sanāk [?] [uto?] vēl kapāt
es nekautrēšos teikt, jo lielāks bruto, jo labāk tā sanāk
zini nākam vēl par sumo pat smagāk
tava kava bija slikta, bet ar uno tu pakāsi

daži gājieni kā grāmata lasās, darīt trakāk vai [?] [lasāk?]
jo darīt ātrāk, jo labāk, lai iet kā sprādzieni masā
šeit priekšā asprātis stādās kā vecā atkāpjas mājā
un tomēr prasās sarakstīt, daru to peldoties brasā

šai mērcei nelīdzēs pat remantadīns
es remarkā dzīts, man gēnos encefalīts
[?] [ekto?] parazīts, īsts mugurkaulniekiem tie piesūcās
un ātras rakstura īpašības kā sisāra bīts

sitiens tev zem jostas vietas, diezgan efektīgs
krusto pirkstus, iebāz rozetē un zini, kas ir elektrība
tie nosēžas kā stalaktīkti vai, pohuj, stalagmīti
pēc šī es tām mērcēm pateikšos par atklātību

es cienu pretrunas, jo iznāk-ms ir sakarīgs
lai kā tas riebtos, tas ir vajadzīgs ārkārtīgi
kā labai tenkai afterītis, kā tv ieslēgts satelīts
kā labam puikam fāterītis, kā katrai spēlei pastarīts

un par to runāt mēs te drīkst
ir jārauj nost ar saknēm nevis jāļauj, lai tās dīgst
jo nezāles jau neiznīkst, tāpēc esmu tīrs
tas nav mīts, lieki jautāt kāpēc jumtu rauj kp3

- 3pk

letras aleatórias

MAIS ACESSADOS

Loading...